Prāgas taksometru pakalpojumu vēsture

Taksometru pakalpojumi Prāgā ir pakļauti valsts likumam par ceļu transportu. Medijos un tūrisma ceļvežos daži taksometru vadītāji ir kļuvuši slaveni ar to, ka nespēj ievērot noteiktās maksimālās likmes un pārkāpj likumus, kas kopienas politikā jau daudzus gadus ir viens no redzamākajiem jautājumiem. Prāgas pilsēta ir izvirzījusi likumu grozījumus, lai palīdzētu šo situāciju risināt.

Taksometru pakalpojumus Prāgā šobrīd nodrošina vienīgi privāti subjekti.

Kopš 1962. gada 1. janvāra monopolizētie pilsētas taksometru pakalpojumi ir iekļauti Prāgas Transporta uzņēmumos kopā ar automašīnu nomu. 1989. gada 1. janvārī Nacionālās Prāgas komitejas dibināšanas hartā tika dibināts valsts uzņēmums Taxi Praha, kura reģistrētais birojs atradās ielā Trojická, taču pēc apstākļu maiņas uzņēmumu ātri vien ar Prāgas direktoru valdes 1991. gada 30. maija lēmumu Nr. 6/11 1991. gada  1. jūnijā likvidēja. Šī nozare tika liberalizēta un atstāta pilnībā privātajam sektoram.  Mēra vietnieks Petrs Hulinskis un Petra Buzkova (tobrīd Prāgas mēra amata kandidāte) 2006. gada sākumā bija iecerējuši izveidot jaunus pilsētas taksometru pakalpojumus, kas varētu konkurēt ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem; šo lēmumu atbalstīja arī neatkarīgais deputāts Mihaels Hvīzdals, kādreizējais ODS un Brīvības Savienības biedrs, taču plašāku atbalstu šī iecere neguva.

Taksometru pakalpojumi, atšķirībā no citiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem, nav publisku avotu subsidēti.  Taksometru pakalpojumu pamata nosacījumi ir izklāstīti Ceļu transporta likumā.  Prāgas pilsēta nosaka maksimālās cenas, kas ļauj taksometru pakalpojumus ierindot starp tiem pakalpojumiem, kuriem ir regulētas cenas saskaņā ar Finanšu ministrijas lēmumu, kas publiskots līdz ar Cenu likumu. Taču tiesības regulēt taksometru pakalpojumus Prāgā ir veiksmīgi apstrīdētas tiesā vismaz vienu reizi.

Situācija ar Prāgas taksometru pakalpojumiem ir nemitīgs un pretrunīgs Prāgas pašvaldības policijas jautājums kopš deviņdesmitajiem gadiem. Gan mediji, gan ārvalstu tūristi norāda uz sistemātisku likmju uzcenojumu, neatbilstību likumiskajiem nosacījumiem un dažādām krāpšanām.

Vairums taksometru pieturu (kas atrodas uz vietējiem ceļiem) pārvalda Tehnisko komunikāciju administrācija. 2002. gadā tā organizēja “loteriju” ar nolūku izvēlēties kandidātu ienesīgāko taksometru pieturu pārvaldībai un ekskluzīvai lietošanai, taksometru pieturas operatoram uzņemoties atbildību par taksometru vadītāju veiktajiem pārkāpumiem. 2006. gadā pilsēta izdeva dekrētu par taksometru pieturu darbības noteikumiem, kurā ir noteikti papildu nosacījumi (transportlīdzekļa aprīkojums, klase un krāsa) taksometru pieturu lietošanai. Vadītājiem, kuri atbilst šīm prasībām, pilsēta nodrošina citas priekšrocības (piemēram, atļauju lietot īpašās joslas). Līdz 2006. gadam pilsēta darbojās uz likuma robežas, izdodot vairākus privātus pielikumus līgumam starp pilsētu un taksometru pieturu operatoriem kā taksometru pieturu darbības noteikumus un noregulējot jautājumus, kas patiesībā pārkāpj noteikumus par satiksmes regulējumiem taksometru pieturās, ko nosaka darbības noteikumu dekrēts.

Līdztekus tam pilsētas iestādes tika vainotas par nepareizu un bieži vien pretlikumīgu Cech Taxi Prague rīcību, kuri ļāva pašnodarbinātiem taksometru vadītājiem vadīt pašiem savus auto. Noteikumus pārkāpa arī Jiri Kvasnička, AAA Radiotaxi – svarīgākā Prāgas taksometru dispečercentra – īpašnieks.

Vēl viena problēma ir tas, ka daži pakalpojumi reklāmās tiek reklamēti kā taksometri, taču likumiski ir norādīti kā parasti pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, uz kuriem neattiecas uz taksometru pakalpojumiem attiecināmās licences un cenu ierobežojumi. Tādā gadījumā pasūtījumi un maksājumi, saskaņā ar likumu, ir jāveic ārpus transportlīdzekļa, taču vairāki taksometru pakalpojumu sniedzēji izvirza aizdomas, ka šī atšķirība no taksometriem netiek ievērota un šādā veidā tiek apieti taksometru pakalpojumu sniegšanas nosacījumi.

2009. gada februārī tika izmēģināta pirmā rezervētā josla, kas atradās V Holešovičkách. Pēc tam vēl viena parādījās daļā ielas Strakonická. Kopš 2009. gada maija autobusi, velosipēdi un taksometri drīkst izmantot īpašās joslas ielās Českobrodská, Duškova, Horňátecká, Vrchlického, Vysočanská un Zálesí; ielās Kuklova un Ke Krči joslu drīkst lietot vienīgi taksometru pārvadātāji. 2009. gada vasarā bija iecerēts uzlabot šo joslu horizontālo marķējumu. Pilsētas dekrēts ierobežo īpašo joslu lietojumu līdz vienīgi tiem taksometru operatoriem, kuru transportlīdzekļi atbilst pilsētas dekrēta prasībām.

Par vietu Vecpilsētas laukumā norisinājās īpašs strīds, kurā uzvarēja SEDOP.

Šo taksometru pieturu izmantoja vadītāji, kuru piedāvātā cena bija vairākas reizes augstāka par pilsētas atļauto maksimālo likmi un visbiežāk sastādīja 99 CZK par kilometru (iepretim pilsētas maksimālajai likmei 28 CZK par kilometru), un viņu advokāti – Klāra Slamova un Iļja Kubičeks – norādīja, ka šāds cenu regulējums neatbilst reālajām izmaksām, tāpēc ir uzskatāms par neadekvātu, tāpat arī šis regulējums nevarēja kontrolēt taksometru pieturu lietojumu publiskajos ceļos un noteikt lietojamo automobiļu krāsu. Pilsēta SEDOP trīs reizes izsniedza nomas brīdinājumu (pirmoreiz 2005. gadā), taču uzņēmums atkārtoti apstrīdēja tā derīgumu. Kopš 2006. gada pilsētas policisti potenciālajiem klientiem izdala bukletus ar šādu tekstu: “Cenu sarakstā uzrādītās likmes neatbilst Prāgas pilsētas cenu regulējumam, un arī viņu grāmatvedība pārkāpj šo cenu regulējumu.” 2007. gada aprīlī Prāgas apriņķa tiesa uzlika 100 000 CZK sodu Prāgas pašvaldībai par nespēju ievērot tiesas prejudiciālo nolēmumu un, tieši otrādi, par neļaušanu nomnieku vadītājiem lietot vietu. 2009. gada jūlijā Pilsētas tiesa lēma par otrā paziņojuma derīgumu un pašvaldība Vecpilsētas laukuma taksometru pieturu slēdza, padarot to par autostāvvietu personām ar kustību traucējumiem. Taču Taxi Prague pārstāvis – apvienība – iebilda, ka vēl nav bijis strīda par trešā paziņojuma derīgumu, kas rezultējās prejudiciālā lēmumā, kas aizliedza pašvaldībai kavēt taksometru vadītājus izmantot vietu. Juridiskie un administratīvie strīdi par dažiem no pašvaldības uzliktajiem sodiem vadītājiem joprojām tiek risināti.

No 2002. gada līdz 2009. gada 31. augustam pašvaldība taksometru pakalpojumu sniedzējiem uzlika soda naudas, kas kopumā pārsniedza 141,8 miljonus CZK. Par pārkāpumiem tika sodīti aptuveni 100 taksisti no 5500 kopumā esošajiem vadītājiem. Mazāk nekā puse no kopējā soda naudu apjoma tika izpildīti, bet aptuveni viena trešdaļa (46,4 miljoni CZK) līdz 2009. gada oktobrim nav tikusi apmaksāta. Saskaņā ar televīzijas kanālu ČT24TV, lielākoties pilsētas regulā noteiktās maksmālās cenas un koncesiju nodošana pārsniedza atļauto apmēru, tāpēc tika sodītas.

Prāgas pilsēta ir atkārtoti inicējusi izmaiņas Ceļu transporta likumā un citos likumos, kam vajadzētu rast risinājumu taksometru pakalpojumu problēmām. 2005. gadā Prāgas pilsēta iesniedza grozījumu priekšlikumu, kas visbeidzot tika pieņemts kā sarežģīti grozījumi, kurus izdarījis Pārstāvju palātas loceklis Hovorkas kungs. Grozījumi atcēla taksometru vadītāju licences derīguma teritoriālos ierobežojumus, ieviesa iespējas aizturēt un likvidēt licenci un no jauna definēja taksometra vadītāja uzticamību. Cenu likuma grozījumi būtiski paaugstināja iespējamo soda naudu maksimālo limitu. 2008. gada 1. jūnijā Prāgas pilsēta ieviesa ierosinātos Cenu likuma grozījumus, kas bija paredzēti, lai neļautu taksometru vadītājiem kavēt dokumentu pieņemšanu no administratīviem tiesu darbiem, paildzinot ierobežojuma periodu. 2009. gada 22. oktobrī Prāgas prokuroru birojs apstiprināja priekšlikumu būtiskiem Ceļu transporta likuma grozījumiem, kurus pilsēta novembrī iesniegs Čehijas Republikas Parlamentam. Šie grozījumi fundamentāli mainīs veidu, kādā tiek reģistrēti vadītāji un taksometru vadītāji, regulēs nosacījumus taksometru pilnvarošanai, mainīs taksometru pakalpojumu definīciju, izvirzīs papildu ierobežojumus un saistības parasto pasažieru pārvadājumu nodrošinātājiem un ieviesīs jaunas sankcijas, piemēram, konfiscējot transportlīdzekli pašvaldības labā neatkarīgi no tā īpašnieka u.c.

1999. gada 31. decembrī Čehijas Republikā 2934 uzņēmumi bija reģistrēti zem nozares “taksometri”, un 6 – zem nozares “personīgais mototransports – neregulārs”. 2004. gada 1. aprīlī bija reģistrētas 2845 taksometru licences un 495 tā saukto “līguma parvadātāju” licences. 2005. gada 31. decembrī tika fiksētas 5288 taksometru pilnvaras un 2252 tā sauktajam “līgumtransportam”. Ir aktīvi vienīgi 3436 nodokļu auditi, no kuriem 3125 attiecas uz privātpersonām, bet 48 – uz juridiskām personām. 2006. gada 28. februārī bija reģistrējušies 14 operatori ar vairāk nekā 25 darbiniekiem un 3650 operatori ar nevienu vai mazāk nekā 25 darbiniekiem.

2006. gada 8. jūnijā Prāgā bija reģistrēti 5561 taksometri. Saskaņā ar neprecizētu Kvebekas Transporta ministrijas pētījumu, optimālais koeficients ir 2,1 transportlīdzeklis uz 1000 iedzīvotājiem; Prāgā tas būtu aptuveni 2440 taksometru.

2009. gadā, saskaņā ar mēra vietnieku Rūdolfu Blažeku, Prāgā bija reģistrēti 4781 taksometri un 3700 taksometru vadītāji.

Kopš 2010. gada reģistrēto auto skaits ir regulāri audzis. 2013. gadā pašvaldība norādīja, ka metropolē ir vairāk nekā septiņtūkstoš vadītāju. Tolaik Prāgas pašvaldība apgalvoja, ka pilsētā ir vismaz divreiz vairāk taksometru nekā nepieciešams. Saskaņā ar Pilsētas domi, šāds divtik lielais piedāvājums rada negodīgu praksi un ir pamatā tam, kāpēc negodīgi taksisti uzliek pārmērīgas likmes saviem pakalpojumiem.

2014. gadā Uber ienāca tirgū kā starpnieki, nodrošinot tā sauktos līgumu pārvadājumus, nevis taksometru pakalpojumus. Saskaņā ar uzņēmuma Uber vadību, tā auto ir obligāti jābrauc ar redzamu galamērķi un oficiāli apstiprinātu skaitītāju – gluži kā jebkuram taksometram. Līdztekus Uber arī citas kompānijas piedāvā mobilas lietotnes, piemēram, Liftago, Taxify un Hopin.

2017. gadā tika paziņots, ka Prāgā ir 5000 taksometru, taču Prāgas pašvaldībai nav sīkākas informācijas par licenču skaitu. Uber Prāgā ir 2000 vadītāju, viņu konkurentiem Liftago – 1100 vadītāju, bet Taxify savu vadītāju skaitu neizpauž. Prāgas lidostas transporta pakalpojumu galvenajam operatoram ir vairāk nekā 200 vadītāju. Tomēr vadītāju skaitu nav tik vienkārši apkopot, jo daži vadītāji strādā vairākiem dispečeriem un izmanto lietotņu starpniecību.